KA IEDARBOJAS MIKROORGANISMI, FERMENTI UN ĶIMIKĀLIJAS?

 

Mikroorganismi - tas ir labi vai slikti?

 

    Daudzi cilvēki uzskata, ka mikroorganismi mums nodara tikai ļaunumu radot dažādas slimības, bojājot pārtikas produktus un citus materiālus (ēkas, mēbeles, grāmatas apģērbu), traucējot augt un samazinot ražu dažādām lauksaimniecības kultūrām. Īstenībā cilvēka vajadzībām kaitīgi un traucējoši ir aptuveni 4% no mikrobiem. Ir arī mikrobi, kuri ir labvēlīgi un pat nepieciešami mūsu pastāvēšanai. Ir mikrobi, kuri palīdz stiprināt mūsu veselību, gremošanas traktā palīdz pārstrādāt un uzņemt barību, palīdz cīnīties pret slimībām un iegūt medikamentus, uzlabo lauksaimniecības kultūru ražu, palīdz cīnīties pret kaitēkļiem un konservēt pārtikas produktus, attīra apkārtējo vidi no sadzīves atkritumiem un notekūdeņiem.

 

Specializēto Mikroorganismu, Kuros Piemērotas Atkritumu Sadalīšanai Un Nepatīkamās Smaržas Kontrolei, Darbības Princips.

 

    Dzīvi mikroorganismi rada specifiskus enzīmus, kas nepieciešami, lai sašķeltu savienojumus tā, lai šie mikroorganismi var tos pārstrādāt. Specializētie mikroorganismi, no zinātnieku viedokļa, ir adaptētas specifisku savienojumu, tādu kā detergentu, papīra, eļļu, taukvielu, ogļūdeņražu un fenolu, pārstrādāšanai. Šie specializētie mikroorganismi atdala pareizos enzīmus savai videi un pēc tam pārstrādā savienojumus. Izmantojot specializētos mikroorganismus, pārstrādes process ievārojami uzlabojas. Pārstrādes procesa laikā tādas smakas kā, piemēram, sērūdeņradis, amonjaks un nepatīkamā taukvielu smaka, tiek kontrolēti. Kontrolējot smakas molekulārā līmenī, vajadzība pēc maskējoša starpnieka, piemēram, parfīma, ir novērsta.

 

 Apstākļi Derīgu Mikroorganismu Augšanai

 

      Ja vides apstākļi ir labvēlīgi, mikroogranismi nonāk ātras augšanas un vairošanās periodā.

Temperatūra: vislabākie apstākļi vairumam mikroorganismu tipu augšanai ir robežās no 5° līdz 48° С.

 

Mitrums: mikroorganismam ūdens ir nepieciešams divu iemesludēļ:

 

1) mikroorganismi ir izveidotie no gandrīz 90% ūdens un, lai tās funkcionētu, ir vajadzīgs mitrums.

2) Mikroorganismam ūdens ir vajadzīgs kā transportēšanas ceļš, kas ļauj tām pārvietoties starp atkritumiem.

 

     Pārtikas avots: izmantojot specializētos mirkoorganismus, specifisko atkritumu pārstrādei ir jāievada pareizi mikroorgamosmi. Pretējā gadījumā mikroorganismam ir jāpārveidojas atbilstoši barības avotam. Tam ir vajadzīgs laiks, un izveidojušie mikroorganismi ne tuvu nav tik stipras kā sākotnējā paaudze.

 

Mikroorganismu Dzīve

 

     Mikroorganismi ir aerobas vai anaerobas. Aerobajām mikroorganismiem elpošanai ir nepieciešams atmosfēras skābeklis. Anaerobie mikroorganismi metabolizē, izmantojot ogļhidrātus vai aminoskābes. Mikroorganismi, kuri var metabolizēt vienādi labi ar skābekli vai bez tā, sauc par neobligātajām anaerobām.

      Visi organiskie savienojumi ir potenciāls mikroorganismu barības avots. Katra mikroorganismu dzimta izveido specifisku enzīmu, kas tai ļau sašķelt atkritumus. Pēc tam mikroorganismi izmantos šo “pārtiku” savā darbā. No mikroorganismu pārstrādes radušies savienojumi ir oglekļa dioksīds (CO2) un ūdens. Bez mikroorganismam (un sēnēm) visi oglekļa un slāpekļa atomi visbeidzot būtu ieguldīti augu un dzīvnieku mirstīgajās atliekās. Dzīvība pārtrūktu, jo nebūtu izejmateriāla, kas nepieciešams jaunu šūnu komponentu izveidošanai. Specializētie mikroorganismi vairojas ar ātrumu vienreiz 20 minūtēs. Tas ļauj ļoti īsā laika periodā izveidot lielu populāciju. Tomēr vēlākās paaudzes nebūs tik stipras un būs zināmā mērā notikusi mutācija no sākotnējām paaudzēm. Šī mikrobu spēka samazināšanās prasa, lai jūsu sistēmā regulāri un periodiski tiktu ievadīta svaiga un jauna mikroorganismu porcija.

 

 Bioaugmentācija (Bioloģiskais Pieaugums)

            

     Bioloģiskais pieaugums ir tehnika, kas tiek izmantota atkritumu apstrādes sistēmu bioloģiskās efektivitātes palielināšanai, izmantojot programmētu pielikumu pie specifiskām mikroorganismu formulām. Selektīvi pielāgotie mikroorganismi tiek ievadītas atkritumu apstrādes sistēmā lielos daudzumos, lai ātri uzveiktu visas klātesošās vieglās ķīmiskās vielas un/vai smagos savienojumus.

     Pirms stipro ķīmisko vielu ienākšanas tualešu tīrīšanā, vairums septisko tvertņu un atkritumu pārstrādes rūpnīcu gluži labi darbojās, izmantojot organiskajās vielās. Kopš 1950. gada ķīmisko tīrītāju izmantošana ir ļoti strauji pieaugusi. Šie tīrītāji efektīvi iznīcina mikroorganismu populācijas, spēcīgi ierobežojot atkritumu sistēmas funkcijas.

 

     Tālāk minētās problēmas ir visizplatītākās, ar kurām sastopas sistēmas apkopes personāls:

 

Sistēmas	Problēma	Cēlonis
Septiskā tvertne	Smaga pārklājuma koncentrācija, tvertnes sūknēšana vairāk nekā vienreiz gadā Ūdens paceļas virspusē ekstrahēšanas vietā	Plača izmantošana un zema bioloģiskā aktivitāte Ekstrahēšanas vieta ir aizsērējusi Smaga pārklājuma koncentrācija ekstrahēšanas vietā
Tauku uztvērēj	Tauku aromāts, korozija un augsts PPM notekūdeņos	Bioloģiskā aktivitāte sistēmā ir zema
Подъёмная станция (фекальный насос)	Ūdeņraža sulfīda aromāts	Taukvielu un atkritumu uzkrāšanās uz tvertnes sanu malām
Sludge Activated Plant	Низкий функциональный модуль Высокий уровень твёрдых оседаемых фракций Низкая био-активность	Ķīmisko vielu ieplūde Pārāk daudz notekūdeņu, nav pietiekami bioloģisko vielu Nepietiekams pielīdzināšanas laiks Slikta ventilācija
Lagoons	Odor Algae bloom Settled sludge	pH līmenis ir pazemināts Augsts organisko vielu daudzums Pārāk daudz blīvo vielu lagūnā

 

 Jebkuras iepriekšminētās sistēmas bioloģiskais pieaugums var samazināt vai novērst cēloņus, tādējādi novēršot problēmas

 

Mikroorganismi, Enzīmi Un Ķīmiskās Vielas

 

Enzīmi ir bioķīmiskie katalizatori, kas ietekmē specifisku ķīmisko reakciju norises ātrumu. Katrs enzīms parasti ir viena veida konkrētas reakcijas katalizators. Citiem vārdiem sakot, mikroorganismu kultūra, kas zinātniski pielāgota dzīvnieku tauku sadalīšanai, izsūtīs šim pārtikas avotam specifisko enzīmu.

Fermenti sašķeļ atkritumus tā, lai mikroorganismi var izmantot pārtikas avotu. Pēc tam mikroorganismi pārstrādās atkritumus, kā blakus produktus izveidojot ogļskābo gāzi un ūdeni. Fermenti nav dzīvi organismi, kas vairojas! Fermenti izveido dzīvi organismi, kas vairojas, mikroorganismi.

Labs piemērs par to, ko var un ko nevar paveikt Fermenti:  Fermenti, kas tiek izveidoti taukvielu pārstrādei, tikai sašķidrina taukvielas, novedot tās šķīstošā stāvoklī, iznes tās caur sistēmu tikai tāpēc, lai taukvielas tiktu sabiezinātas tālāk sistēmā (bieži vien ekstrahēšanas vietā vai atkritumu apstrādes rūpnīcā) un tur izraisītu problēmas. Sašķidrinātās taukvielas vēl ir jāpārstrādā, bet, tā kā sistēmā ir maz tādu mikroorganismu, kas varētu to paveikt, vai arī šādu mikroorganismu nav, tauki nonāk atpakaļ savā sākotnējā ķepīgu piku stāvoklī.

     Ķīmiskie smaržas kontrolētāji ir paredzēti mikroorganismu nonāvēšanai un izmanto spēcīgu aromātu, lai nomaskētu citas smakas. Izmantojot šāda veida smaržas kontroli, jūs iznīcināsiet ne tikai smaku izraisošie mikroorganismi, bet arī derīgie mikroorganismi. Tas padara sistēmu bioloģiski neaktīvu, un rezultātā tiek izveidotas blīvas vielas, kurām vajadzīga bieža izsūknēšana.

 

MIKROORGANISMI, FERMENTI UN ĶIMIKĀLIJAS SALIDZĪNAJUMĀ

 

Kas ir Mikroorganismi, Fermenti un Ķimikālijas?

 

Mikroorganismi - tas ir dzīvi šūni, kuri ir spiegi lietot uzturam dažādus veidus atkritumus, atveidoties un ražot fermentus. Vieglāk sakot, mikroorganismi -  ir fermentus ražošanas fabrika.  Kad nepieciešami mikroorganismi uzturā nepieciešama daudzumos un noteikumos, fermenti, kurus viņi veido ir daudz lētāk ne ka fermenti kuri izveidoja cilvēki.

Fermenti - nav drīvi. Tas ir saražģitas ķimikālijas, kuri ir ražoti mikroorganismos. Viņi paši nevar atveidoties, un arī nevar patērēt atkritumus. Viņi paātrina ķīmiskas reakcijas, paši nepiedalītos tajos. Tomēr, visi fermenti - tas ir olbaltumvielas, bet daži fermenti uzbrūk olbaltumvielās. Tādēļ, fermentu pilnvērtība ir ierobežota ar to, ko viņus „apēd" citi fermenti - „kanibāli".

Ķimikālijas - nav dzīvi. Ķimikālijas iekļauj sevī ziepes, stipri iedarbīgus skābumus un sārmus, šķīdinātājus  un fermentus. Ķimikālijas paši ne atveidojas. Ķimikālijas var būt izmantoti līdzīgi mikroorganismam vai fermentam, bet viņi ir vai ekoloģiski kaitīgi vai nav tik efektīvi, vai pirmais un otrais kopā.

 

Ka iedarbojas Mikroorganismi, Fermenti un Ķimikālijas?

 

Mikroorganismi lieto atkritumus. Kad mikroorganismi lieto atkritumus, viņi pārstrādā atkritumus nebīstamus produktus - ogļskābes gāzē un ūdeni. Kad atkritumi sastāv no dažiem komponentiem (līdzīgas nogulsnēm dīķī ), mikroorganismi TRI-BIO, praktiski izveido fermentus, būtiski sadale kompleksas atkritumus uz parastam vielām, kurus TRI-BIO mikroorganismi var lietot.

Fermenti nav spējīgi lietot atkritumus, tādā tipa ka nogulsnes un amonjaka. Viss ko viņi var darīt - pārvērst kompleksa atkritumus uz parastam vielām. Mikroorganismi joprojām ir nepieciešami  lai lietot atkritumus - fermenti paši to darbu neizdarītu. Produktam sastrāvojošam no vieniem fermentiem ir tikai puse no instrumentiem, nepieciešamam lai pareizi izpildīt darbu!

Ķimikālijas  var oksidēt nogulsnes un amonjaku, bet tikai stipri iedarbīgas un bīstamas ķimikālijas var padarīt šo darbu. Mazāk bīstamas ķimikālijas vispār nav efektīvi tādai grūtai darbībai, ka nogulšņu pārstrādāšanai. Ķimikālijas arī ir augsti toksiskie, un vairāk gadījumos ir kaitīgi zivīm, dzīvei dabai un ūdens veselīga stāvokļa.

 

 

Kāda No Sistēmām Ir Visslābākā Apkārtējai Videi?

 

Mikroorganismi, ko satur TRI-BIO - 100% naturāli un droši, un nav kaitīgi. TRI-BIO mikroorganismi - nav gēnu inženierijas produkts vai struktūru mainīšanas produkts. Tā kā TRI-BIO mikroorganismi sadale kompleksus atkritumus un patērē blakus radītus produktus, apkārtējā vidē nolaižas mazāk aizsārņojuma. TRI-BIO mikroorganismi arī lieto fosfātus, amonjaku un nitrātus. Tas uzlabo ūdens kvalitāte ezeros, ūdens tvertnēs un gruntsūdeņos. Priekš ekoloģijas, TRI-BIO -  ir lieliskais risinājums.

Fermenti - neobligāti ir kaitīgi apkārtējai videi, bet tam nav tos priekšrocības ar kuriem nodrošina TRI-BIO mikroorganismi. Un vēlreiz, fermenti nepārstrādā atkritumus paši, tas tikai sadala sarežģītus vielas uz vieglākam. Mikroorganismi ir joprojām nepieciešami lai pabeigt darbu. Fermenti nevar palīdzēt tāda tipa aizsārņojuma noņemšanā ka fosfātu, amonjaku un nitrātu. Tādēļ fermentam ir ierobežotas priekšrocības.   Pilnam risinājumam izvelieties TRI-BIO, bet ne produktus tikai uz fermenta pamatā.

Ķimikālijas bieži vien ir kaitīgi apkārtējai videi un tam nav priekšrocības kurus nodrošina TRI-BIO mikroorganismi. Ķimikālijas var izmantot ūdens pārstrādāšanai no dīķiem, hlora smagu metālu noņemšanai, pH regulēšanai. Bet priekš amonjaka , nitrātus un nogulsnes noņemšanai - tas nav efektīvi un nederoši, ne ekonomiskā ne ekoloģiskā aspektā.